Muiža minēta kopš 1492. gada, kad tā piederējusi Žemaitijas vecākajiem Kesgaiļiem. No tiem 15. gs. palīdzēt vai 15.gs Ave. muižu mantoja Butrimaičiai, bet no viņiem Šemetos. Uz ēku veda lielas koka kāpnes starp divām kāpnēm.
Pa vidu bija divas lielas krāsnis. Pa labi bija platas kāpnes ar margām, kas veda uz lielu dzīvojamo-ēdamistabu. Bija krāsota ķieģeļu krāsns ar ģerboņiem, bufete, virs kuras bija balkons muzikantiem. Ēkai bija apmēram četrdesmit logi.
1857. gadā Jonas Šemeta finansēja pašreizējās Šaulēnu baznīcas celtniecību. Papildus pils oranžērijai-biroju kompleksam joprojām ir saglabājies šķūnis, kapličas stabs un kaltes drupas.
Atsauksmes